Ceļš uz Peru (Cēsis(plkst. 7:00 pirmdiena)-Rīga-Londona-Ņujorka-Lima-Arekipa (plkst. 6:00 ( 13:00 pēc Latvijas laika) trešdiena)) bija garš un nogurdinošs, bet bez aizķeršanās un mantu kratīšanām, ja neskaita to, ka lidojuma laikā starp Ņujorku un Limu viena no bagāžā nodotajām somām bija bijusi atrauta vaļā un iekšā atstāta zīmīte par drošības pārbaudi. :-) lai gan likās jau, ka pat nebija neko iekšā aiztikuši, jo soma bija tieši tādā kārtībā, kā es to biju sapakojusi :-)
Laika starpība starp Latviju un Limu ir 7 stundas - ja šobrīd ir plkst.8:10 no rīta šeit, tad Latvijā Jums ir 15:10 :-) Patiesībā ir ļoti grūti pierast pie tā, ka šobrīd ir rīts un nevis pēcpusdiena - pamodos jau sešos no rīta un kā nevarēju tā nevarēju aizmigt, jo Latvijā taču pēcpusdiena un miegs vienkārši nenāk....
Tātad Arekipas lidostā mani sagaidīja vesela uzņemšanas komisija - 4 jaunieši no AIESEC studentu organizācijas. Visi ļoti laipni, smaidīgi, draudzīgi utt. Vispār cilvēki šeit ir ļoti jauki. Un nogādāja mani pie vienas ģimenes (2 no 4 bērniem ir AIESEC organizācijas biedri - Lusia (21 gads) un Andree (19 gadi), kas laipni mani uzņēma. Cik noprotu viņu gimene skaitās tīri turīga, jo viņiem ir pat mājkalpotāja... :-) (tas man personīgi ritīgi atgādināja latīņamerikāņu ziepenes, ko vecmāmiņas skatās darbdienās ap plkst 16-17:00)
Vispār šeit pasaule ir pilnīgi citādāka nekā pie mums... Jau lidmašīnai nosēžoties man mute pavērās uz to visu skatoties... Ir gan labais, gan sliktais tajā visā.... Sīkāk pastāstīšu vēlāk... Bet vispār es visu laiku smaidu! :-)
Ar mīļiem un smaidīgiem sveicieniem no Arekipas,
Madara
P.S.: Vakar vakarā sajutu zāles smaržu (kā mauriņu pļaujot vasarā) un tā bija brīnišķīga sajūta. Vasaras sajūta!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru