otrdiena, 2010. gada 26. janvāris

Mans ceļojums uz Kusko (Cusco) _5

Mājupceļš uz Arekipu...
Esmu Kusko autoostā... Lai gan autoosta ir diezgan briesmīga, tomēr šeit pat atvēlēta vieta Dieva lūgšanai...Autobuss no autoostas atiet ap plkst.: 20:30 un pēc ~ 2 stundām apstājas sastrēgumā... Ārā ir nakts un drausmīgi līst lietus...

Kā izrādās ir sākušies plūdi... Upe izgājusi no krastiem utt...

Tā autobuss nostāv uz vietas līdz par ~9:00 rītā... kad beidzot rinda sāk kustēties, jo acīmredzot ir atbrīvots ceļš no šķēršļiem...
Tad arī fotografēti tālākie skati...
Plūdu sagrautas mājas, peldošas govis un priekšā viens vienīgs ūdens un protams kalni...


Tālākais ceļš nepātraukti vijas apkārt kalniem...

Pēc pāris stundām apkārt plešas sniegā tīti kalni... skaisti...

Un vēl pēc pāris stundām jau tuksnesis - pelēkiem vulkāniskiem putekļiem klāts tuksnesis...


Tā nu es vienā dienā braucot no vienas pilsētas uz otru Peru piedzīvoju - plūdus, sniegotus kalnus, tuksnesi...
Vēl tikai pietrūka džungļi, bet tie jau tur pat vien blakus bija - Maču Piču pakājē... Kur došos citā reizē... :-))

Mans ceļojums uz Kusko (Cusco) _4

Chinchero baznīca, kas iekšpusē rotāta vienā zeltā, kā jau lielākā daļa baznīcu šeit Peru. Šī fotogrāfija uzņemta slepeni, jo baznīcās šeit aizliegts fotografēt...

Kusko ceļojuma otrā diena... Pa nakti jau sācies lietus...

Kusko centrālais laukumsKokas konfektes :-)
Kārtējās inku celtnes... Šoreiz Saqsaywaman

Tipon inku ūdens sistēmas

Kā jau minēju šī diena bija lietaina..., un tā rezultātā bija atcelti visi vilciena reisi uz Maču Piču... Līdz ar to nolēmu doties uz Arekipu jau šai pat vakarā...

Mans ceļojums uz Kusko (Cusco) _3


QllantaytamboVisu pārvaldošā Inku dieva seja klintī...

Arī šeit vietējo darinājumu tirdziņš :-))

Mans ceļojums uz Kusko (Cusco) _2


Ierodamies pirmajā apskates objektā Pisak (Pisaq)...
Inku un vēl senāku iedzīvotāju celtnes un tempļi augstu kalnos....

Turpat arī redzama seno iedzīvotāju apūdeņošanas sistēma, kas ļāva tiem ilgus gadus (līdz laikam, kad spāņi iekaroja šīs zemes un kā prioritāti uzstādīja zelta ieguvi) nodarboties ar veiksmīgu lauksaimniecību augstkalnu reģionos... Patiesībā šī apūdeņošanas sistēma darbojas vēl šodien.Pisaq atrodas ļoti augstu kalnos 2970km virs jūras līmeņa...

Un protams, ka man kā nepieradušai kalnos kāpējai piemetās augstuma slimība - vēdersāpes - baigie krampji... :-) Pret šo slimību dabiskās zāles ir Kokas lapu tēja, kas gan man nebija tur uz vietas Pisaq kalnos pieejama, tomēr dubultā Ibumetīna deva kā izrādās arī palīdz :-))
Starp citu kokas lapu tēju jau esmu dzērusi šeit Peru kādas 3 reizes.Pēc izskata - izkaltētās kokas lapas izskatās kā lauru lapas... Pati tēja garšo kā parasta zāļu tēja... Nekas īpašs... Šī, kas fotogrāfijās redzama, bija par brīvu pieejama viesnīcā Kusko jebkuram viesnīcas apmeklētājam...


Eja kalnu grēdā...
Pisaq no augšas... :-)

Mans ceļojums uz Kusko (Cusco) _1


22.01.2010. plkst. 20:30 paredzēts izbraukt no Arekipas autoostas, bet, kā jau pie Peruāņiem pierasts, nekas nenotiek tā kā plānots un autobuss attiet tikai 21:30... :-)

23.01.2010. plkst 8:15 iebraucam Kusko

Tiek ieplānots pirmās divas dienas doties apskatīt dažādus inku apskates objektus un trešajā dienā uz Maču Piču...

Pirmā vieta, kur mūs aizved gids ir vietējais tirdziņš, kur iespējams iegādāties dažādus pašdarinātus Peruāņu izstrādājumus.


Turpat tirdziņam blakus ir cilvēki, kas pelna naudiņu, atļaujot sevi nofotografēt. Vecajai kundzītei par fotogrāfēšanos samaksāju 2 soles jeb ~33 santīmus... :-)















Peru laukos (un principā vispār visā valstī) valda nabadzība... Braucot autobusā un skatoties pa logu nepārtraukti pārņem domas par to, kāpēc tā???... Kāpēc cilvēki nedara kaut ko lietas labā... Bet šķiet, ka šeit tas jau ir dzīvesstils un ir labi tā kā ir... un tas ir diezgan briesmīgi un baisi, jo sevišķi redzot tos barus bērnu, kas tirgo savu vecāku darinātos priekšmetus uz ielām... Un šķiet, ka viņiem tas jau asinīs no bērna kājas un tāpat viņi darīs ar saviem bērniem un tā no paaudzes uz paaudzi...



Pa ceļam uz apskates objektiem nepārtrauki apbraucam akmeņu nogruvumus no kalniem...
Jap, dažbrīd sametās baisi, kad ienāk prātā doma, ka kas tāds varētu uzkrist mūsu autobusam... :-)









Vienmēr un visur priekšā ir ielu tirgotāji, kas ierodoties tūristu autobusam jau stāv pie autobusa durvīm un katram mēģina kaut ko notirgot...

pirmdiena, 2010. gada 25. janvāris

Izraksts no manas draugiem.lv dienasgrāmatas

Sveiki, visi mīļie, kam interesē, kā man Peru klājas!

Ceļš uz Peru (Cēsis(plkst. 7:00 pirmdiena)-Rīga-Londona-Ņujorka-Lima-Arekipa (plkst. 6:00 ( 13:00 pēc Latvijas laika) trešdiena)) bija garš un nogurdinošs, bet bez aizķeršanās un mantu kratīšanām, ja neskaita to, ka lidojuma laikā starp Ņujorku un Limu viena no bagāžā nodotajām somām bija bijusi atrauta vaļā un iekšā atstāta zīmīte par drošības pārbaudi. :-) lai gan likās jau, ka pat nebija neko iekšā aiztikuši, jo soma bija tieši tādā kārtībā, kā es to biju sapakojusi :-)
Laika starpība starp Latviju un Limu ir 7 stundas - ja šobrīd ir plkst.8:10 no rīta šeit, tad Latvijā Jums ir 15:10 :-) Patiesībā ir ļoti grūti pierast pie tā, ka šobrīd ir rīts un nevis pēcpusdiena - pamodos jau sešos no rīta un kā nevarēju tā nevarēju aizmigt, jo Latvijā taču pēcpusdiena un miegs vienkārši nenāk....

Tātad Arekipas lidostā mani sagaidīja vesela uzņemšanas komisija - 4 jaunieši no AIESEC studentu organizācijas. Visi ļoti laipni, smaidīgi, draudzīgi utt. Vispār cilvēki šeit ir ļoti jauki. Un nogādāja mani pie vienas ģimenes (2 no 4 bērniem ir AIESEC organizācijas biedri - Lusia (21 gads) un Andree (19 gadi), kas laipni mani uzņēma. Cik noprotu viņu gimene skaitās tīri turīga, jo viņiem ir pat mājkalpotāja... :-) (tas man personīgi ritīgi atgādināja latīņamerikāņu ziepenes, ko vecmāmiņas skatās darbdienās ap plkst 16-17:00)

Vispār šeit pasaule ir pilnīgi citādāka nekā pie mums... Jau lidmašīnai nosēžoties man mute pavērās uz to visu skatoties... Ir gan labais, gan sliktais tajā visā.... Sīkāk pastāstīšu vēlāk... Bet vispār es visu laiku smaidu! :-)

Ar mīļiem un smaidīgiem sveicieniem no Arekipas,
Madara

P.S.: Vakar vakarā sajutu zāles smaržu (kā mauriņu pļaujot vasarā) un tā bija brīnišķīga sajūta. Vasaras sajūta!!!